Kundziņš no Kundziņiem

Teju divdesmit gadus – no 1991. līdz 2009. gadam – mākslinieks Māris Kundziņš no Sietlas sarakstījās ar žurnālisti Zaigu Kiperi, konspektīvi stāstot par savām gaitām mākslas nozarē, ko sauc par laikmetīgo mākslu. Taču paralēli tam kā sarkans pavediens vēstules caurvij ilgas un vēlēšanās braukt uz Latviju atkal un atkal. Aizvestos no Latvijas tik agrā vecumā, kad nav un nevar būt nekādu atmiņu, viņš 1990. gadā ieradās mācīt angļu valodu, piedzīvoja 1991. gada janvāra barikādes, un kopš tā laika Tēvzemes vilkme pastiprinājās ar katru jaunu apmeklējumu. Līdz atgriezās pavisam, uz palikšanu. Diemžēl – pārāk vēlu… Māris Kundziņš pieder pie plašā un slavenā Kundziņu klana, kas zelta burtiem ierakstīts Latvijas brīvvalsts kultūrvēsturē. Teologi, arhitekti, profesori – viņi nepazuda arī trimdā, ASV, Kanādā un Zviedrijā. Kundziņu jaunākajās paaudzēs mītnes zemēs un Latvijā ir eksakto un dabaszinātņu pārstāvji. Māris Kundziņš izvēlējās citu ceļu. Par to – mākslas zinātnieks Jānis Borgs un mākslinieks Gints Gabrāns.